izlaizīt
izlaizīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Laizot izēst (daudz vai visu). Laizot iztukšot (trauku).
PiemēriGovs padzērās, izlaizīja no spaiņa ar aso mēli visus biezumus un pastiepa purnu, vai vēl ko nedos.
- Govs padzērās, izlaizīja no spaiņa ar aso mēli visus biezumus un pastiepa purnu, vai vēl ko nedos.
- Jā, aprijis cukuru, Citrons [suns] vēl izlaiza meitenei sauju un luncinās vien.
- Sarkaļu mamma bija izslīdējusi tik klusi un nemanīti kā kaķene, kas izlaizījusi krējuma podiņu..
1.1.Laizot iztīrīt (kādu vietu, kādus netīrumus).
PiemēriIzlaizīt brūci.
- Izlaizīt brūci.
- Izlaizīt gruzi no acs.
Avoti: 3. sējums