izlaizīt
izlaizīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Laizot izēst (daudz vai visu). Laizot iztukšot (trauku).
PiemēriGovs padzērās, izlaizīja no spaiņa ar aso mēli visus biezumus un pastiepa purnu, vai vēl ko nedos.
1.1.Laizot iztīrīt (kādu vietu, kādus netīrumus).
PiemēriIzlaizīt brūci.
Avoti: 3. sējums