izlaist
izlaist -laižu, -laid, -laiž, pag. -laidu; trans.
1.Dot iespēju (cilvēkam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzlaist bērnu no istabas.
1.1.Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriMani izlaida caur kantori mazā koridorītī, kurš beidzās prāvā istabā.
1.2.Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
Piemēri«Kas tevi, sievišķi, izlaidīs no pagasta? Paliec vien tepat..»
1.3.Ļaut izkļūt brīvībā.
PiemēriKo lai dara, cilvēks reizēm izlaiž no pudeles tādus garus, kurus pašam tad dažkārt grūti savaldīt.
1.4.Ļaut (dzīvniekam) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzlaist kaķi pagalmā.
1.5.Ļaut (dzīvniekam) iziet cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzlaist ganāmpulku cauri pagalmam.
1.6.Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt.
PiemēriTik pavirši remontētu traleri nemaz nedrīkstēja izlaist jūrā.
1.7.Ļaut izvirzīties (piemēram, priekšmetam, arī ķermeņa daļai) cauri (kam), caur (ko). Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
Piemēri..Kārlēns izlaida ripu tā cauri, ka otrā galā to neviens nepaguva atsist.
1.8.sar. Izprecināt.
PiemēriAmāle bij viņa jaunākais bērns, ko tas arī izlaida pie labi padzīvojuša, bet bagāta saimnieka.
2.Pārstāt turēt (savās rokās, savā tiešā tuvumā u. tml.).
PiemēriIzlaist airus no rokām.
Stabili vārdu savienojumiIzlaist grožus no rokām.
3.Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..pakāpeniski izlaidiet no vannas silto un pielaidiet auksto ūdeni.
3.1.Iznērst.
PiemēriStagariem nārsta laiks ilgst no aprīļa līdz jūlijam... ligzdā mātīte izlaiž ap 200 ikru graudiņu..
3.2.Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzlaist šķīdumu caur filtru.
Stabili vārdu savienojumiIzlaist caur(i) pirkstiem. Izlaist pienu.
3.3.Ļaut izdzist (ugunij). Ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.).
PiemēriLai būdu neizpūstu aukstu, krāsniņā neizlaida uguni.
3.4.Izveidot, radīt (skaņu).
PiemēriPirkstus mutē ielikuši, tie [zēni] izlaida divus garus un divus īsus svilpienus..
Stabili vārdu savienojumiNeizlaist ne skaņas (pār lūpām).
4.Ļaut brīvi slīdēt (pār ko).
PiemēriIzlaist matus pār pleciem.
4.1.sar. Izvietot izklaidus. Izkliedēt. Arī izklāt.
PiemēriIzlaist sienu žāvēšanai.
5.Izvirzīt (ķermeņa daļu, piemēram, uz sāniem, uz priekšu). Augot izvirzīt (piemēram, jaunos dzinumus).
Piemēri..runcis.. pārvēlas uz otriem sāniem, miegā izlaiž un atkal ievelk nagus..
5.1.Izveidot (ko) tā, ka rodas palašinājums, pagarinājums (uz ārpusi, uz priekšu u.tml.).
PiemēriĀrpusē izlaistie vērbaļķu gali un slīpais jumts sauca atmiņā vecās latviešu rijas.
5.2.Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas.
PiemēriIzlaist piedurkni.
6.Izplatīt (parasti nepatiesas ziņas).
PiemēriIzlaist valodas.
6.1.novec. Izpaust (īgnumu, neiecietību).
Piemēri..nu viņai [sievai] vajag kaut kā, lai varētu izlaist dusmas par savu muļķību.
7.Izgatavot un nodot pārdošanā (priekšmetu, vielu u. tml.).
PiemēriIzlaist automobiļus.
Stabili vārdu savienojumiIzlaist tirgū.
7.1.sar. Pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi).
PiemēriIzlaist mākslas filmu.
7.3.Laist apgrozībā (parasti naudu, aizņēmuma obligācijas).
PiemēriIzlaisti 28 miljoni jaunu monētu un banknošu.
7.4.Pilnīgi pabeigt sagatavot, mācīt (kādu mācību iestādē).
PiemēriUniversitātes goda pilnais uzdevums ir ne tikvien dot labus zinātnieku un inženieru kadrus, bet izlaist arī augsti kvalificētus skolotājus mūsu skolām.
8.Nepiedalīties (kādā vai dažos no vairākiem, parasti regulāriem, pasākumiem), neveikt (kādu vai dažas no vairākām, parasti regulārām, darbībām, uzdevumiem).
PiemēriNo iesākuma viņš izlaida tik dažus darba cēlienus, bet vēlāk piebiedrojās puišiem tikai kā talcinieks vissteidzamākājos darbos.
8.1.Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā). Neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
PiemēriIzlaist vārdu telegrammā.
8.2.Neatskanot, nenodziedāt (skaņdarba daļu, posmu).
PiemēriIzlaist noti.
9.Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
Piemēri«Viņš mani lutina,» Ārija smejas, «un es viņam to saku. «Papu,» es saku, «tu mani tā izlaidīsi, ka es izaugšu kā Paija.»
10.Parasti savienojumā ar «loks», «līkums», «riņķis» u. tml.: doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
PiemēriIzlaist ar kamanām krietnu līkumu.
10.1.intrans. Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni).
PiemēriMārtiņš.. vienaldzīgi raugās pāri kalnam. Kas viņam daļas gar braucēju, kurš izlaiž no Podniekiem un nozūd aiz kalna uz lielceļa pusi.
11.sar. Izšaut.
PiemēriZaldāti pēc katra izlaista šāviena ātri sāka slēpt galvu aiz ierakuma malas, paceldami to atkal tikai uz mirkli, lai izlaistu jaunu lodi.
Stabili vārdu savienojumiIzlaist (kādu) soli. Izlaist dejas soli. Izlaist garu. Izlaist no acīm (retāk no redzes loka).
Avoti: 3. sējums