izlaipot
izlaipot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriRudeņos.. kroga priekšā sakrājās tādi dubļi, ka smagāks gājējs varēja tajos viegli iestigt, bet vieglāks jau izlaipoja..
1.1.Laipojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzlaipot cauri dūkstij.
2.sar. Rīkoties divkosīgi, iztapīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
Piemēri..prot dzīvē izlaipot starp vilkiem un avīm, pirmo nesaplosīts un otro neapmīdīts.
Avoti: 3. sējums