izlādēties1
izlādēties [izlãdēties] -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
PiemēriRadiostacijas baterija bija izlādējusies, dzirdamība ļoti slikta.
- Radiostacijas baterija bija izlādējusies, dzirdamība ļoti slikta.
- ..[uz kutera] gaismas netrūkst. Tikai patlaban akumulators izlādējies..
- pārn. Ja cilvēks uzstājas vai katrā sapulcē, viņš ar laiku izlādējas līdzīgi akumulatoram, kas nespēj uzšķilt spožu dzirksti..
1.1.sar. Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
PiemēriJaunatnes neapmierinātība [ārzemēs] izlādējas ar brutalitāti katrā izdevīgā gadījumā, piemēram, futbola mača laikā.
- Jaunatnes neapmierinātība [ārzemēs] izlādējas ar brutalitāti katrā izdevīgā gadījumā, piemēram, futbola mača laikā.
1.2.sar. Strauji atbrīvoties no spēcīga (psihiska) sasprindzinājuma.
PiemēriOļģerts attapās, ka viņam gribas iedzert - iedzert un izlādēties vai nomierināties..
- Oļģerts attapās, ka viņam gribas iedzert - iedzert un izlādēties vai nomierināties..
- ..Īsti daiļrunīgs Norberts kļuva tikai savās recenzijās, acīm redzot, viņam bija gluži cilvēciska vajadzība kaut kādā veidā izlādēties.
- ..viņš nepazīst nogurumu, enerģiju viņam nav kur likt, un tādēļ puika izlādējas nebēdnības.
Avoti: 3. sējums