izlādēt
izlādēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča. Izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
PiemēriIzlādēt mīnu.
1.1.pārn.; sar. Padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli).
Piemēri..Pīters nevarēja izlādēt savas dusmas, tās tūka un milža kā sāpīgs augonis un draudēja pārplēst sirdi.
2.Atbrīvot no elektriskā lādiņa (piemēram, ierīci).
PiemēriIzlādēt akumulatoru.
3.sar. Izkraut.
PiemēriNo «Moskviča» iekšienes cits pēc cita tapa izlādēti vīstokļi, pudeles, spainis, kārbas, trauki.
Avoti: 3. sējums