izķīvēties
izķīvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
Ķīvēties un pabeigt ķīvēties.
PiemēriNu jau būsit diezgan izķīvējušies.
- Nu jau būsit diezgan izķīvējušies.
- pārn. Izpēries smiltīs, izķīvējies un pielasījis guznas ar pusgatavam zaļu seklam, pelēkais zvirbuļu bariņš nometās atpūsties uz zirņu maikstīm.
Avoti: 3. sējums