Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izlāčot
izlāčot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.; niev.
Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
Piemēri«Nāc,» saka skolotājs uz vainīgo, «nostājies te!» Dzenis izlāčo no sola un nostājas ieradītā vietā..
Avoti: 3. sējums