izlaidīgs
izlaidīgs -ais; s. -a, -ā
izlaidīgi apst.
1.Tāds, kam ir zems morāles līmenis.
PiemēriJo kāds kungs pasaules un ļaužu priekšā bija svinīgāks, jo trakāks, izlaidīgāks un nebēdnīgāks viņš bija tuvo draugu un biedru starpā.
1.1.Tāds, kurā izpaužas zems morāles līmenis.
Piemēri..viņa.. iemīlēja šo vieglprātīgo, izlaidīgo dzīves veidu, kad rīts nezina, ko nesīs vakars, un vakars nebēdā par rītdienu.
1.2.Slinks, nevīžīgs.
PiemēriIzlaidīgs skolēns.
1.3.Tāds, kurā izpaužas nevērība, arī nevīžība (parasti par stāju).
PiemēriStāvēt izlaidīgi.
Avoti: 3. sējums