izlaidība
izlaidība -as, s.; parasti vsk.
1.Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis.
PiemēriKur ar pavēli bija atļauts dedzināt, tur jau dedzinātāju laupīšanai un izlaidībai vairs tālākās pavēles nevajadzēja.
1.1.Slinkums, nevīžība.
Avoti: 3. sējums