izlaisties1
izlaisties -laižos, -laidies, -laižas, pag. -laidos; refl.
1.parasti 3. pers. Laižoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – parasti par putniem, kukaiņiem.
Piemēri..samiegojusies bezdelīga nule vēl izlaidās pa lūku..
- ..samiegojusies bezdelīga nule vēl izlaidās pa lūku..
- Ieva ieslīgst mīkstā, drusku vecmodīgā un stipri izsēdētā krēslā, no kura, slinki spārnus vicinot, izlaižas kode.
1.1.Laižoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – parasti par putniem, kukaiņiem.
PiemēriPutns izlaižas cauri dārzam.
- Putns izlaižas cauri dārzam.
2.Strauji izskriet, arī izbraukt.
PiemēriKaminskiene.. izšaujas ārā uz klēti, durvis plati vaļā atstādama. Aiz viņas tūlīt izlaižas Annele kā spārnos noturēts putns. Izlaižas karstajā priekšpusdienas gaismā.
- Kaminskiene.. izšaujas ārā uz klēti, durvis plati vaļā atstādama. Aiz viņas tūlīt izlaižas Annele kā spārnos noturēts putns. Izlaižas karstajā priekšpusdienas gaismā.
2.1.novec. Iziet, izbraukt (dodoties ceļā).
PiemēriKājām jūs nevarat izlaisties; tad jūs varat palikt uz ceļa.
- Kājām jūs nevarat izlaisties; tad jūs varat palikt uz ceļa.
- Svētdienas rītā mēs braucām [uz kāzām]. Mēs braucām visa dzimta, ar diviem zirgiem... Tā mēs varējām droši izlaisties.
3.parasti 3. pers. Izlidot (par lidaparātiem).
PiemēriLidmašīna izlaižas cauri mākonim.
- Lidmašīna izlaižas cauri mākonim.
Avoti: 3. sējums