izlaisties2
izlaisties -laižos, -laidies, -laižas, pag. -laidos; refl.
1.Izstiepties guļus. Arī atlaisties.
PiemēriIzlaisties visā garumā.
- Izlaisties visā garumā.
- Izlaidies kā līnis.
- Krusttēvs Klāvs.. guļ, izlaidies garšļauku valgajā zālē..
- Tik labi ir izlaisties uz dīvāna vai gultā, sapņot un ļauties domu kūtrumam, kamēr uznāk miegs.
- Viņš.. izlaidās garšļauku mīkstajā sēdeklī un gulēja visu ceļu..
- pārn. Gundars tagad vēroja pilsētu, tai tuvodamies pa Kuldīgas dižceļu [lielceļu]. Tur viņa zvilnēja,.. izlaidusies puslokā, sākot no seno kapu kalna ar vecajiem kapiem līdz pat Alkšņu audzei.
- pārn. Vienā [istabas] kaktā pret virtuvi bija izlaidusies plata, zema krāsns ar mūrīti kā žogu visapkārt.
2.Kļūt slinkam, nevīžīgam, nesavaldīgam.
PiemēriGalīgi izlaisties.
- Galīgi izlaisties.
- «Nav jau kas [krūmus] izcērt,» Zvans pūta dūmus caur nāsīm un pukojās. «Puikas tagad izlaidušies.»
- pārn. Redz, kā tie baloži, palaidņi tādi, izlaidušies. Tagad taču vasara, varētu paši meklēt barību, bet nē, nāk pie mana loga pēc drupatām un kaujas.
Stabili vārdu savienojumiIzlaidies kā teļš.
- Izlaidies kā teļš sar. — Saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
- Izlaisties (arī palaisties) mutē sar. — Runājot atļauties vaļības. Runāt divdomības.
2.1.Morāli pagrimt.
PiemēriJūrnieki, kuriem nav sievas, izlaižas, demoralizējas. Viņi.. aiziet ar katru, kas pagadās ceļā.
- Jūrnieki, kuriem nav sievas, izlaižas, demoralizējas. Viņi.. aiziet ar katru, kas pagadās ceļā.
Stabili vārdu savienojumiIzlaisties miesās.
- Izlaisties miesāssar. — Pārliecīgi uzbaroties.
Avoti: 3. sējums