Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izlāpīt
izlāpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.novec. Lāpīt un pabeigt lāpīt. Salāpīt.
PiemēriIzlāpī zābakus.
  • Izlāpī zābakus.
  • Par plīsumu un lūzumu pie krēsla un gultas Andra tēvs nav visai noskumis, to, saka, varot rītu izlāpīt.
2.Lāpot izlietot.
PiemēriIzlāpīt visu dziju.
  • Izlāpīt visu dziju.
Avoti: 3. sējums