skramba
skramba -as, s.
1.Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
PiemēriKur tās garās skrambas cēlās, kuras gandrīz vienmēr, brīžam gareniski, brīžam šķērsām, viņa seju darīja nejauku..?
1.1.Iegarena, šaura brūce (augu virsma).
Piemēri..egles mizā bija neliels, svaigs, nesen iesists robs. Kā šī skramba radusies.., vēl nezināju.
2.Bojājums — iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
PiemēriMēs tur akmeņos ieraudzīsim skrambas, kuras atstājušas pēdējā kara lodes.
3.pareti Šķemba.
PiemēriOtrajā dienā pret vakaru Nikolajs ir salasījis skaidas un dēļu skrambas pie kuģu steķa un turpat netālu smiltīs kur uguni.
Avoti: 7-1. sējums