skramba
skramba -as, s.
1.Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
PiemēriKur tās garās skrambas cēlās, kuras gandrīz vienmēr, brīžam gareniski, brīžam šķērsām, viņa seju darīja nejauku..?
- Kur tās garās skrambas cēlās, kuras gandrīz vienmēr, brīžam gareniski, brīžam šķērsām, viņa seju darīja nejauku..?
- Delna sajūt skrambu uz tievā stilba. Piemiņa no naglainā žoga.
- Bet kā varēja gadīties, ka viņš tika cauri ar skrambām, kad citi bija jau krituši..
1.1.Iegarena, šaura brūce (augu virsma).
Piemēri..egles mizā bija neliels, svaigs, nesen iesists robs. Kā šī skramba radusies.., vēl nezināju.
- ..egles mizā bija neliels, svaigs, nesen iesists robs. Kā šī skramba radusies.., vēl nezināju.
2.Bojājums – iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
PiemēriMēs tur akmeņos ieraudzīsim skrambas, kuras atstājušas pēdējā kara lodes.
- Mēs tur akmeņos ieraudzīsim skrambas, kuras atstājušas pēdējā kara lodes.
- ..vieglo automašīnu īpašnieki atraduši atjautīgu iespēju bez mašīnas pārkrāsošanas likvidēt nelielas skrambas un nobrāzumus..
3.pareti Šķemba.
PiemēriOtrajā dienā pret vakaru Nikolajs ir salasījis skaidas un dēļu skrambas pie kuģu steķa un turpat netālu smiltīs kur uguni.
- Otrajā dienā pret vakaru Nikolajs ir salasījis skaidas un dēļu skrambas pie kuģu steķa un turpat netālu smiltīs kur uguni.
- Situ.. galdu, kamēr galdam skrambas lec.
Avoti: 7-1. sējums