nopūst
nopūst -pūšu, -pūt, -pūš, pag. -pūtu; trans.
1.Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē. Pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriBeidzot Emīlija.. izvilka celofāna maisiņu, nopūta no tā neesošus putekļus un pasniedza dēlam.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) — parasti par veļu.
PiemēriVējš nopūtis papīra lapu uz grīdas.
1.2.Pūšot novirzīt nost (no kā) — parasti par vēju.
Piemēri..stepe pamazām piebirst ar sniegu. Drīz viss pārvilksies ar baltu segu, tikai augstieņu galotnes rēgosies, kaili nopūstas..
1.3.Pūšot atdalīt nost (parasti par veļu).
PiemēriVējš nopūš kokiem lapas.
2.Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu. Pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
PiemēriNopūst lampu.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
PiemēriVējš nopūtis sveci.
3.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
Piemēri..vēja nopūstu seju, saulē balinātiem matiem.. - tāds es sēdēju, kluss un atturīgs.
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
PiemēriPavasara vējos nopūstie brūnie vīri atstiepa muguras..
4.Pūšot pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriKurbads pūš un nopūš veselu sieka vietu ar zelta naudu..
4.1.Nosmidzināt (ar ko).
PiemēriNopūst griestus ar krāsu.
5.Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu).
PiemēriKad viņš nopūta visiem pazīstamo signālu, atvērās logi..
5.1.intrans. Tiekot darbinātam, parasti ar gaisa strāvu, radīt un pārstāt radīt skaņu.
PiemēriKad nopūš sirēna, pa mazo izeju [no fabrikas] uz ielas grūst strādnieki.
Avoti: 5. sējums