nopūst
nopūst -pūšu, -pūt, -pūš, pag. -pūtu; trans.
1.Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē. Pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriBeidzot Emīlija.. izvilka celofāna maisiņu, nopūta no tā neesošus putekļus un pasniedza dēlam.
- Beidzot Emīlija.. izvilka celofāna maisiņu, nopūta no tā neesošus putekļus un pasniedza dēlam.
- ..ratnieks notrauca papirosa galam pelnus uz galda, tad smalki nopūta zemē, daļa nobira sedliniekarn uz biksēm.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) – parasti par veļu.
PiemēriVējš nopūtis papīra lapu uz grīdas.
- Vējš nopūtis papīra lapu uz grīdas.
- Vējš bija nopūtis šujmašīnas apsegu, un tā stāvēja pelēcīgi vientuļa.
- ..sīkos metāla atgriezumus no spiedes virsas noslaucīja, pareizāk - nopūta saspiestā gaisa strūkla.
1.2.Pūšot novirzīt nost (no kā) – parasti par vēju.
Piemēri..stepe pamazām piebirst ar sniegu. Drīz viss pārvilksies ar baltu segu, tikai augstieņu galotnes rēgosies, kaili nopūstas..
- ..stepe pamazām piebirst ar sniegu. Drīz viss pārvilksies ar baltu segu, tikai augstieņu galotnes rēgosies, kaili nopūstas..
- «Rīt noteikti būs saule,» Ieva teica pusbalsī, pati sev, uz mirkli aizmirsusi mātes klātieni. Viņa izbrīnījās, dzirdēdama to ierunājamies: «Jā, nopūtis debesis tīras...»
1.3.Pūšot atdalīt nost (parasti par veļu).
PiemēriVējš nopūš kokiem lapas.
- Vējš nopūš kokiem lapas.
- pārn. Nobirst no ievām pavasaris. Vējš nopūš no pienenes zieda vasaru.
2.Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu. Pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
PiemēriNopūst lampu.
- Nopūst lampu.
- Jorens nopūš sērkociņu, kas jau sācis dedzināt viņam pirkstus.
- ..viņš.. paliecas pie lampas, aizliek delnu aiz cilindra gala un nopūš uguni.
- «..gulēt, gulēt, tas ir labākais pēc šāda brauciena!» Roplains atteica un nopūta sveci.
- Viņa paķēra lukturi un nopūta gaismu.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt. Būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par veļu).
PiemēriVējš nopūtis sveci.
- Vējš nopūtis sveci.
- Pie baltajiem vārtiem raudāja bērni un rociņas sasildīt uguni kūra, bet viņu nopūta ziemeļa dvaša..
- ..prieks nodzisa kā rudens vēja nopūsta liesma..
- pārn. Drīz vasara aizskries pār kalnu, Vējš nopūtis magoņu liesmas..
3.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par veļu).
Piemēri..vēja nopūstu seju, saulē balinātiem matiem.. - tāds es sēdēju, kluss un atturīgs.
- ..vēja nopūstu seju, saulē balinātiem matiem.. - tāds es sēdēju, kluss un atturīgs.
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju).
PiemēriPavasara vējos nopūstie brūnie vīri atstiepa muguras..
- Pavasara vējos nopūstie brūnie vīri atstiepa muguras..
- pārn. ..dvaša uzpūš ugunssārtu, nopūš vēji apsi sārtu..
4.Pūšot pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriKurbads pūš un nopūš veselu sieka vietu ar zelta naudu..
- Kurbads pūš un nopūš veselu sieka vietu ar zelta naudu..
4.1.Nosmidzināt (ar ko).
PiemēriNopūst griestus ar krāsu.
- Nopūst griestus ar krāsu.
5.Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu).
PiemēriKad viņš nopūta visiem pazīstamo signālu, atvērās logi..
- Kad viņš nopūta visiem pazīstamo signālu, atvērās logi..
5.1.intrans. Tiekot darbinātam, parasti ar gaisa strāvu, radīt un pārstāt radīt skaņu.
PiemēriKad nopūš sirēna, pa mazo izeju [no fabrikas] uz ielas grūst strādnieki.
- Kad nopūš sirēna, pa mazo izeju [no fabrikas] uz ielas grūst strādnieki.
- Nopūš svilpe. Darbs beidzas.
Avoti: 5. sējums