nopurināt
nopurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNopurināt sniegu no krūma.
1.1.pārn. Strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
Piemēri«Pietiek vaidēt un skumt par sevi!» Agnese nopurināja pašas sajūtu izraisīto mazvērtības apziņu.
1.2.Purinot (ko), novirzīt nost (no tā).
PiemēriNopurināt sniegaino cepuri.
2.Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNopurināt ābelei ābolus.
2.1.Purinot (ko), atdalīt nost (no tā).
PiemēriNopurināt pilno ābeli.
3.Īsu brīdi purināt un pabeigt purināt (piemēram, galvu).
Piemēri..saimnieks nopurināja galvu, bet domas no Ošiem tik viegli nebij atraujamas..
Avoti: 5. sējums