Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nopūlēt
nopūlēt -pūlu, -pūli, -pūl, arī -pūlēju, -pūlē, -pūlē, pag. -pūlēju; trans.
1.Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
PiemēriNopūlēt balsi.
2.Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
PiemēriBet kur viņš ar šo meiteni jau bija ticies un kad? Taču viņš nekā nevarēja atcerēties, lai kā nopūlēja atmiņu.
Avoti: 5. sējums