Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nopūlēt
nopūlēt -pūlu, -pūli, -pūl, arī -pūlēju, -pūlē, -pūlē, pag. -pūlēju; trans.
1.Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
PiemēriNopūlēt balsi.
2.Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
PiemēriBet kur viņš ar šo meiteni jau bija ticies un kad? Taču viņš nekā nevarēja atcerēties, lai kā nopūlēja atmiņu.
Avoti: 5. sējums