nopūlēt
nopūlēt -pūlu, -pūli, -pūl, arī -pūlēju, -pūlē, -pūlē, pag. -pūlēju; trans.
1.Ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt.
PiemēriNopūlēt balsi.
- Nopūlēt balsi.
- Nopūlēt zirgu.
- Kopš ticis brigadiera amatā, Oto Rumbainis vairs nenopūlēja sevi ar fizisku darbu..
- Un tā sēdēdams, [redaktors] pirmo reizi sajuta, cik nopūlētas smadzenes.. Galva spītīgi pretojās strādāt. Smadzenes tinās kā miglā.
2.Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
PiemēriBet kur viņš ar šo meiteni jau bija ticies un kad? Taču viņš nekā nevarēja atcerēties, lai kā nopūlēja atmiņu.
- Bet kur viņš ar šo meiteni jau bija ticies un kad? Taču viņš nekā nevarēja atcerēties, lai kā nopūlēja atmiņu.
Avoti: 5. sējums