nopukoties
nopukoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Īsu brīdi pukoties un pārstāt pukoties.
PiemēriJanko laiku pa laikam paskatās pulkstenī un nopukojas, ka nenāk viņa draugs Zigis..
- Janko laiku pa laikam paskatās pulkstenī un nopukojas, ka nenāk viņa draugs Zigis..
- «Fū, kā smako! Vai elpu rauj ciet,» vecāmāte nopukojas.
- «Ko tur nelabais trenc?» Kristīne nopukojās un gāja atvērt.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties.
PiemēriSaimniece staigā nepukojusies.
- Saimniece staigā nepukojusies.
3.Savienojumā «nevarēt nopukoties»: nevarēt beigt pukoties.
PiemēriPār Daugavu gulst migla, un fotoobjektīvu cilātāji nevar vien nopukoties par nepietiekamu izgaismojumu..
- Pār Daugavu gulst migla, un fotoobjektīvu cilātāji nevar vien nopukoties par nepietiekamu izgaismojumu..
Avoti: 5. sējums