Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nopūt
nopūt parasti 3. pers., -pūst, pag. -puva; intrans.
Sapūstot atdalīties nost.
PiemēriAugam nopuvušas saknes.
  • Augam nopuvušas saknes.
  • Mitrajā muižas kalpu mājas kaktā tavai gultai kāda kāja būs nopuvuši.
  • Var rododendriem apsalt ziedi, Un rožu saknes noput var..
Avoti: 5. sējums