Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noputot
noputot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Noņemt putas (parasti buljonam, sīrupam).
PiemēriNoputot buljonu.
2.reti Notraipīt ar putām.
PiemēriKad braucējs piegāja izņemt noputotos dzelžus [ķēvei] no mutes, viņa pasvieda galvu sāņus un dusmīgi nošņācās.
Avoti: 5. sējums