provincietis
provincietis -ša, v.
provinciete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Provinces (1) iedzīvotājs.
PiemēriDažs provincietis brauca desmit reizes uz Rīgu, no rīta līdz vakaram sēdēja uzgaidāmajā istabā un veltīgi gaidīja, kad.. aicinās uz audienci.
- Dažs provincietis brauca desmit reizes uz Rīgu, no rīta līdz vakaram sēdēja uzgaidāmajā istabā un veltīgi gaidīja, kad.. aicinās uz audienci.
- «Esmu provinciete, Rīgu pazīstu maz..»
- «Ja gribi zināt, tieši pie tevis es arī atbraucu.» - «Pie manis? Tad vajag būt kaut kam nopietnam, ja rīdzinieki atceras provinciešus.»
2.niev. Provinciālis (2).
Avoti: 6-2. sējums