provincietis
provincietis -ša, v.
provinciete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Provinces (1) iedzīvotājs.
PiemēriDažs provincietis brauca desmit reizes uz Rīgu, no rīta līdz vakaram sēdēja uzgaidāmajā istabā un veltīgi gaidīja, kad.. aicinās uz audienci.
2.niev. Provinciālis (2).
Avoti: 6-2. sējums