provokācija
provokācija -as, s.
1.Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
Piemēri..politpārvalde rīko.. provokācijas, kā tas notika pirms dažiem gadiem Rīgas Arodbiedrību centrālajā birojā..
- ..politpārvalde rīko.. provokācijas, kā tas notika pirms dažiem gadiem Rīgas Arodbiedrību centrālajā birojā..
- Gandrīz vai katru dienu cietuma administrācija rīko jaunas provokācijas.
- Spīdoši Krišjānis Valdemārs veic šo uzdevumu [izpētīt kuģniecības iespējas Baltijā], neraugoties uz baronu provokācijām, kuri saukāja Valdemāru par revolucionāru un aģitatoru.
- pārn. «Ģērbies nu nost. Gulta iekša!» [Māte man uzsauc.] Es zinu, ka tā ir provokācija. Tāpēc, uz makšķeres neuzķerdamies, vienaldzīgi atsaku: «Jā. Tikai drusku pamācīšos vēl...»
Avoti: 6-2. sējums