Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
provocēt
provocēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu. Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
PiemēriProvocēt demonstrantus uz vardarbību.
2.parasti 3. pers.; med. Izraisīt (slimību, slimības uzliesmojumu).
Piemēri..slikts zobu stāvoklis provocē sirds, kuņģa, locekļu slimības.
Avoti: 6-2. sējums