prozaiķis
prozaiķis [proza-iķis] -ķa, v.
prozaiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Rakstnieks, kas daiļdarbus raksta prozā.
Piemēri..meklēt arvien jaunus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, jaunu formu, atbilstošu katra dzejnieka, dramaturga, prozaiķa temperamentam un raksturam.
- ..meklēt arvien jaunus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, jaunu formu, atbilstošu katra dzejnieka, dramaturga, prozaiķa temperamentam un raksturam.
- Padomju varas gados Lietuvā izaugusi talantīgu dzejnieku, prozaiķu, skatuves mākslinieku.. plejāde.
Avoti: 6-2. sējums