provocēt
provocēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu. Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam. Tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
PiemēriProvocēt demonstrantus uz vardarbību.
- Provocēt demonstrantus uz vardarbību.
- Provocēt sadursmi ar policiju.
- pārn. ..sarunas sākumā negribēja vesties. Garlaicības mākti, vīri provocēja uz izteikšanos kādu iereibušu.. puisi.
2.parasti 3. pers.; med. Izraisīt (slimību, slimības uzliesmojumu).
Piemēri..slikts zobu stāvoklis provocē sirds, kuņģa, locekļu slimības.
- ..slikts zobu stāvoklis provocē sirds, kuņģa, locekļu slimības.
- Alkohols provocē podagras lēkmi: pēc dzeršanas sākas stipras sāpes locītavās, biežāk kājās.
Avoti: 6-2. sējums