aizlipt
aizlipt parasti 3. pers., -līp, pag. -lipa; intrans.
1.Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. imperf. Lipt ciet.
PiemēriAploksne aizlipa.
- Aploksne aizlipa.
- Grāmatas lapas aizlipušas.
1.1.Aizķept (par acīm).
PiemēriKā viņi [arestētie strādnieki] bij samocīti! Abi asiņaini, acis aiztūkušas un asinīm aizlipušas, drēbes noplēstas, atlikušas vairs tikai skrandas.
- Kā viņi [arestētie strādnieki] bij samocīti! Abi asiņaini, acis aiztūkušas un asinīm aizlipušas, drēbes noplēstas, atlikušas vairs tikai skrandas.
1.2.pārn. Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
PiemēriEs nemaz nevaru atmosties. Acis par daudz aizlipušas ciet. Un es gribu gulēt, es ļoti gribu gulēt.
- Es nemaz nevaru atmosties. Acis par daudz aizlipušas ciet. Un es gribu gulēt, es ļoti gribu gulēt.
- "Jāni, celies! Ir laiks! Jāni, celies!" sauc saimnieks un piedauza pie durvīm. Bailīgs un ātrs es uzlēcu, kaut gan acis aizlipušas un es nekā neredzu.
- Kaut kādas balsis tepat tuvumā viņu uzmodināja. Acis vēl gribēja aizlipt ciet, bet nu jau vairs nebij gulēšana.
Avoti: 1. sējums