spundēt
spundēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Veidot (parasti dēļiem) vienā malā izcilni, otrā — rievu.
PiemēriNonākam mašīntelpā, kur sagarumotie koki iegūst vajadzīgo formu - tos tur ēvelē, frēzē, iešķeļ, spundē un urbj.
2.sar. Likt (cietumā).
PiemēriManī tik spēji uzverd dusmas, ka jūtu - tūlīt atcirtīšu ko tādu, par ko spundē uz diennaktīm.
Avoti: 7-2. sējums