spundēt
spundēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Veidot (parasti dēļiem) vienā malā izcilni, otrā – rievu.
PiemēriNonākam mašīntelpā, kur sagarumotie koki iegūst vajadzīgo formu - tos tur ēvelē, frēzē, iešķeļ, spundē un urbj.
- Nonākam mašīntelpā, kur sagarumotie koki iegūst vajadzīgo formu - tos tur ēvelē, frēzē, iešķeļ, spundē un urbj.
- «Saulieši» bija neliela, bet tīra un glīta mājele, baltām aplodzēm [aplodām], apšūta ar spundētiem dēļiem.
- ..durvis bija biezas, no dubultiem spundētajiem dēļiem.
2.sar. Likt (cietumā).
PiemēriManī tik spēji uzverd dusmas, ka jūtu - tūlīt atcirtīšu ko tādu, par ko spundē uz diennaktīm.
- Manī tik spēji uzverd dusmas, ka jūtu - tūlīt atcirtīšu ko tādu, par ko spundē uz diennaktīm.
Avoti: 7-2. sējums