spurains
spurains -ais; s. -a, -ā
spuraini apst.
1.Tāds, kam ir (parasti lielas, asas) spuras (1).
Piemēri..ūdenī plivinājās, mutes plātot, spurainas zivis.
2.Tāds, kam ir spuras (2) — par matiem, bārdu u. tml.
PiemēriSpurainas ūsas.
2.1.Tāds, ko klāj apmatojums, kurā ir atsevišķi, nepiekļāvīgi veidojumi (par ķermeņa daļām).
PiemēriSpurains zods.
2.2.Tāds, kam apmatojumā, apspalvojumā ir atsevišķi nepiekļāvīgi veidojumi (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriSpurains zvirbulis.
3.Tāds, kam ir spuras (3).
PiemēriSpurains audums.
3.1.Tāds, no kā ir izvirzījušās, daļēji atdalījušās kādas daļas (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
PiemēriDēļi [fabrikā] tad ir spuraini, bet mūsējais ir gluds, to vēl apstrādājis kāds galdnieks ar ēveli.
4.Tāds, kam ir spuras (4).
PiemēriSpurains krūms.
5.sar. Nelaipns, skarbs. Arī nepakļāvīgs, nepieejams.
Piemēri..Žeņa dažkārt ir ass un spurains sarunās ar priekšniecību..
Avoti: 7-2. sējums