spurgala
spurgala -as, s.
1.Spurdze1.
Piemēri..straume nepārtraukti cenšas ar savu spēcīgo muguru [ledus] stingumu uzlauzt, lai tad kā saulē mirdzoši palu viļņi sveiktu baltos pūpolus un dzeltenām spurgalām ziedošās lazdas un alkšņus.
1.1.Sīks veidojums, izaugums (augiem, to daļām).
PiemēriZied liepas, un spurgalas birst uz asfalta.
2.Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums.
PiemēriJāuzmanās, lai iešūtu vīlē ar pirmo šuvi izveidotās vīles malas un labajā pusē nespiestos cauri auduma spurgalas.
Avoti: 7-2. sējums