spurdze
spurdze -es, dsk. ģen. -džu, s.; bot.
1.Ziedkopa, kurā ziedi ir sēdoši uz, parasti nokarenas, galvenās ass.
PiemēriBērza spurdze.
- Bērza spurdze.
- Alkšņu spurdzes.
- Stāva spurdze.
- ..baltalkšņi izkāruši pelēkas spurdzes, pēc pāris dienām tās kūpēs jau pie mazākās vēsmiņas.
- Tur.. stāvēja māla vāze ar lazdu spurdzēm, kas bija galdautu piekaisījušas ar saviem dzeltenajiem putekšņiem.
2.Apiņu sievišķā ziedkopa.
PiemēriUpmalā meitenes plūc Dzeltenas apiņu spurdzes.
- Upmalā meitenes plūc Dzeltenas apiņu spurdzes.
Avoti: 7-2. sējums