spurgt
spurgt spurdzu, spurdz, spurdz, pag. spurdzu, retāk spurgstu, spurgsti, spurgst, pag. spurgu; intrans.
1.Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot (parasti par putniem).
PiemēriNotālēm redzama jūra un Daniela nama tornis, ap kuru spurdz bezdelīgas.
1.1.pārn. Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties (par cilvēkiem).
PiemēriNo visām teltīm kā strazdi spurdz laukā zēni un meitenes.
2.Aizturēti smieties.
PiemēriOlga kaitējās ar puisi.. Pārējās Vērdiņu meitas tikai spurdza un badījās elkoņiem, apbrīnojot vecākās māsas attapību un veiklo mēli.
2.1.Draiski, nebēdnīgi skanēt (par smiekliem).
PiemēriTie ir smiekli bez sevišķa iemesla, jautras dabas raisīti, spurdzoši un neapspiežami.
3.Sprauslāt1.
PiemēriMatīsiņš peldas. Viņš jautri plunčājas ūdenī, nirst, šļakstinās un spurdz...
3.1.trans.
PiemēriDidzis nemākulīgi, apliedams bārdu, spurdza ūdeni uz pāržuvušajām drēbēm.
Avoti: 7-2. sējums