spurkšķināt
spurkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
spurkšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.; retāk
1.Ilgstoši, intensīvi spurkšķēt1.
PiemēriBrigadieres motocikls.. ražas novākšanas laikā spurkšķina pa ceļiem un celiņiem gan rītā agri, gan vakarā vēlu.
1.1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
PiemēriPudiķa pirmais darbs bija pārliecināties, vai mazputniņam būrītī netrūkst barības un svaiga ūdens. Mazputniņš, it kā sajuzdams lielo interesi par viņu, spārniņus vien spurkšķināja.
3.sar. Vairākkārt spurgt2.
PiemēriVēlākajās klasēs viņa [skolotāja] mācīja mums baušļus un ticības locekļus un pikti bārās, kad mēs nebēdnīgos smieklos spurkšķinājām.
3.1.trans.
PiemēriKnauķi spurkšķināja smieklus, kad Kulšam kājas sametās sutānā.
Avoti: 7-2. sējums