Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spurtot
spurtot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; fizk.
Strauji palielināt ātrumu (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
PiemēriTūlīt pēc starta grupa.. spurtoja ļoti strauji: pirmajā pusstundā 30 km!
Avoti: 7-2. sējums