Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spurts
spurts -a, v.; fizk.
Straujš ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
PiemēriTribīnes iešalcās. Te notika, cīņa, īsta saraušanās, kāda sen nebija redzēta. Mellacis sāka spurtu, atkal izrāvās uz priekšu..
Avoti: 7-2. sējums