spurkt
spurkt spurcu, spurc, spurc, pag. spurcu; intrans.
2.Spurgt2.
3.Spurgt3.
PiemēriZiemelis ar patiku uzrotī piedurknes, spurkdams sāk plīkšķināties pa ūdeni ar plaukstām, mazgājas ilgi.
Avoti: 7-2. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis