spurgt
spurgt spurdzu, spurdz, spurdz, pag. spurdzu, retāk spurgstu, spurgsti, spurgst, pag. spurgu; intrans.
1.Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, lidot (parasti par putniem).
PiemēriNotālēm redzama jūra un Daniela nama tornis, ap kuru spurdz bezdelīgas.
- Notālēm redzama jūra un Daniela nama tornis, ap kuru spurdz bezdelīgas.
- Strazdi jau dzied un spurdz visās malās..
- Čirkstināja, čiepstēja putniņi un jautri spurdza no zara uz zaru.
- pārn. ..Un dziesmas kā putni pār dzimteni spurgs..
1.1.pārn. Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties (par cilvēkiem).
PiemēriNo visām teltīm kā strazdi spurdz laukā zēni un meitenes.
- No visām teltīm kā strazdi spurdz laukā zēni un meitenes.
- ..Pa priekšu mums spurdz abas draudzenes Kā putnēni, kas lidojumam pošas.
2.Aizturēti smieties.
PiemēriOlga kaitējās ar puisi.. Pārējās Vērdiņu meitas tikai spurdza un badījās elkoņiem, apbrīnojot vecākās māsas attapību un veiklo mēli.
- Olga kaitējās ar puisi.. Pārējās Vērdiņu meitas tikai spurdza un badījās elkoņiem, apbrīnojot vecākās māsas attapību un veiklo mēli.
- Sākumā bērni nevarēja nobrīnīties vien par viņa kuplajiem, sprogainajiem matiem, viņi paklusām spurdza par tādu ērmību.
- ..[bērni] šķindina karotes pret burkas malu, ķiķina un spurdz, izsprauslojot lāceņu sēkliņas..
2.1.Draiski, nebēdnīgi skanēt (par smiekliem).
PiemēriTie ir smiekli bez sevišķa iemesla, jautras dabas raisīti, spurdzoši un neapspiežami.
- Tie ir smiekli bez sevišķa iemesla, jautras dabas raisīti, spurdzoši un neapspiežami.
3.Sprauslāt1.
PiemēriMatīsiņš peldas. Viņš jautri plunčājas ūdenī, nirst, šļakstinās un spurdz...
- Matīsiņš peldas. Viņš jautri plunčājas ūdenī, nirst, šļakstinās un spurdz...
3.1.trans.
PiemēriDidzis nemākulīgi, apliedams bārdu, spurdza ūdeni uz pāržuvušajām drēbēm.
- Didzis nemākulīgi, apliedams bārdu, spurdza ūdeni uz pāržuvušajām drēbēm.
Avoti: 7-2. sējums