Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spurdze
spurdze -es, dsk. ģen. -džu, s.; bot.
1.Ziedkopa, kurā ziedi ir sēdoši uz, parasti nokarenas, galvenās ass.
PiemēriBērza spurdze.
2.Apiņu sievišķā ziedkopa.
PiemēriUpmalā meitenes plūc Dzeltenas apiņu spurdzes.
Avoti: 7-2. sējums