spurainums
spurainums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → spurains1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spurainība (1).
PiemēriZivju spurainums.
2.Vispārināta īpašība → spurains2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spurainība (2).
PiemēriMatu spurainums.
3.Vispārināta īpašība → spurains3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spurainība (3).
PiemēriAuduma spurainums.
4.Vispārināta īpašība → spurains4, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spurainība (4).
PiemēriSakņu spurainums.
5.sar. Vispārināta īpašība → spurains5, šīs īpašības konkrēta izpausme. Spurainība (5).
PiemēriNereti šis lielais bērns [pusaudzis] gluži vienkārši pats nezina un nesaprot, ko iesākt ar savu spurainumu.
Avoti: 7-2. sējums