Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pletkrekls
pletkrekls -a, v.; novec.
Virskrekls (parasti balts), kas ir jāgludina, arī jācietina.
PiemēriTad [kursants] noņem apkaklīti un, piepogājis to pie pletkrekla krūts, pakar nagliņā pie sienas.
Avoti: 6-2. sējums