kolrābis
kolrābis -bja, v.
1.Salcietīgs divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu — stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
PiemēriLai iegūtu lielāku «kacenu», jāaudzē savdabīgais kāpostaugs - kolrābis. Kolrābji attīsta īsu stublāju, kas paresninās un izveido apaļu vai ieapaļu kacenu, kuram ir krietni maigāka garša un daudz augstāks barības vielu saturs nekā no kāpostgalviņas izgrieztajam kacenam.
2.Šī auga stublājs.
PiemēriKolrābjus nomizo, pārlej ar aukstu ūdeni, pievieno sviestu un liek sautēties.
Avoti: 4. sējums