sijāt
sijāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās. Virzīt (ko) cauri sietam.
PiemēriSijāt graudus.
2.parasti 3. pers. Būt tādam, no kā izplatās (kā) sīkas daļiņas.
PiemēriPār drūzmu pelēkās rudens debesis sijā smalku lietutiņu. Iela un trotuāri pliks no slapjuma.
2.1.intrans. Smidzināt (par lietu). Krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu).
Piemēri..rudens ir atnācis,.. laukā līņā sēņu lietus, mirgo un smidzina, sijā un raso..
2.2.pārn. Izplatīt (parasti gaismu).
Piemēri..spuldze virs veikala durvīm sijāja palsenu, bālu gaismiņu..
3.Vērtēt, šķirot, atmetot (mazvērtīgo, lieko u. tml.).
PiemēriUn bija arī tiesa, ko pašu pagasta puiši sprieda, ka Silmežos [lauku mājās] stipri vien precinieki tika sijāti. Šai ziņā pati Silmežene deva visasāko kritiku.
Avoti: 7-1. sējums