sijāties
sijāties parasti 3. pers., -ājas, pag. -ājās; refl.
2.Pārvietoties, izplatīties kādā vietā, vidē (par kā sīkām daļiņām).
PiemēriSijājas smalks lietutiņš, joņiem pūš drēgns un nemīlīgs vējš.
2.1.Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem).
PiemēriSīku, ļoti kustīgu mušiņu spiets pastāvīgi sijājas ap galvu, neatlaidīgi lien ausīs un degunā.
Avoti: 7-1. sējums