sīkaļa
sīkaļa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.; sar.
1.Ļoti maza auguma cilvēks (parasti bērns).
PiemēriNaktī sieviete nomira, bet meitene palika Vējagalos. «Sauksim viņu par Martu un audzināsim lielu,» izlēma Augusts, aplūkodams sīkaļu ar to filozofisko labvēlību, kādu pret bērniem iegūst vienīgi vecumā.
- Naktī sieviete nomira, bet meitene palika Vējagalos. «Sauksim viņu par Martu un audzināsim lielu,» izlēma Augusts, aplūkodams sīkaļu ar to filozofisko labvēlību, kādu pret bērniem iegūst vienīgi vecumā.
- Kad Andis iepazīstināja mani ar savas mātes otro ģimeni, Maira bija sīkaļa, ko katrs pieaugušais uzrunāja ar «tu».
- Darbs rūpnīcā man [skolēnam] patīk. Strādājam starp pieaugušajiem, taču neviens mūs netur par kaut kādiem sīkajām.
1.1.Ļoti mazs dzīvnieks vai augs. Ļoti mazs priekšmets.
PiemēriŠāda milzeņa [vaļa] dzīvības uzturēšanai savākt nepieciešamo diennakts devu no peldošām sīkaļām, no kurām vienas nav garākas par dažiem centimetriem, bet citas nav pat saredzamas.., man likās tik fantastiski..
- Šāda milzeņa [vaļa] dzīvības uzturēšanai savākt nepieciešamo diennakts devu no peldošām sīkaļām, no kurām vienas nav garākas par dažiem centimetriem, bet citas nav pat saredzamas.., man likās tik fantastiski..
- No vētrgāzes bija aizvilkti tikai prāvākie stumbri.., kamēr juk-jukām sakritušās sīkaļas trūdēja uz vietas.
Avoti: 7-1. sējums