Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sija
-as, s.
Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
PiemēriKoka sija.
Avoti: