Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sija
sija -as, s.
Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
PiemēriKoka sija.
Avoti: 7-1. sējums