Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spraudīte
spraudīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → spraude.
2.Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
PiemēriRasēšanas spraudīte.
3.Kniepadata1.
PiemēriNost velkot [kleitu pielaikošanā], kāda spraudīte allaž uz mirkli ieķeras ādā..
Avoti: 7-2. sējums