Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spraudenis
spraudenis -ņa, v.; lauks.
Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
PiemēriKoksnains spraudenis.
Avoti: 7-2. sējums