Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spraude
spraude -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Piespraušanai, saspraušanai paredzēta rotas lieta.
PiemēriMelnsirmie mati [sievietei] apvīti ap galvu kā meitenei un sasprausti ar lielu sudraba spraudi.
2.Priekšmets (piemēram, kārts), kuru iesprauž kur, lai ko apzīmētu.
PiemēriĢeodēzisko darbu spraude.
Avoti: 7-2. sējums