Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sprakšķis1
sprakšķis -ķa, v.
Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot. Spraksts.
PiemēriPiemetu ugunskurā vēl dažus skujotus zarus, un klusumu pārtrauc sausi sprakšķi.
Avoti: 7-2. sējums