spraudīt
spraudīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Spraust (kur vairākus, daudzus priekšmetus), piemēram, lai ko greznotu, iezīmētu.
PiemēriMeitenes spraudīja kartupeļos zeltainus salmus, iznāca mazas saulītes [telpu dekorēšanai]..
1.1.Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
Piemēri..viešņa.. spoguļa priekšā spraudīja Zentas bizes gan augstāk, gan zemāk..
1.2.Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu.
PiemēriSpraudīt segu sev visapkārt.
Avoti: 7-2. sējums