Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
spraudīte
spraudīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → spraude.
2.Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
PiemēriRasēšanas spraudīte.
  • Rasēšanas spraudīte.
  • Piestiprināt paziņojumu pie ziņojumu dēļa ar spraudīti.
  • ..sameklēja spraudītes un laikraksta lapas un ar tām rūpīgi aizklāja logu.
  • Šai ziņā mēs [skolēni] pieredzi pārņēmām no iepriekšējām paaudzēm: likām spraudītes uz skolotāju krēsla.., attīstījām špikošanas tehniku..
3.Kniepadata1.
PiemēriNost velkot [kleitu pielaikošanā], kāda spraudīte allaž uz mirkli ieķeras ādā..
  • Nost velkot [kleitu pielaikošanā], kāda spraudīte allaž uz mirkli ieķeras ādā..
Avoti: 7-2. sējums