Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sprakšķiens
-a, v.
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → sprakšķēt. Sprakstiens.
PiemēriInts bija bēgļu bērns - negantā drūzmā un šauteņu un ložberu sprakšķienos pazaudējis savus vecākus.
Avoti: